• Hidroenerģētikas termini

  Mazā hidroenerģētika Latvijā

  Ag­re­gā­ta jau­da – at­tīs­tī­tā jau­da, dar­bo­jo­ties turboģeneratoram. Ag­re­gā­ta jau­da at­ka­rī­ga no kri­tu­ma, tur­bī­nas caur­plū­du­ma, un ag­re­gā­ta ko­pē­jā liet­de­rī­bas ko­efi­cien­ta.

  Aiz­sar­gjos­las – no­teik­tas pla­tī­bas, ku­ru uz­de­vums ir aiz­sar­gāt da­žā­da vei­da (gan da­bis­kus, gan māk­slī­gus) ob­jek­tus no ne­vē­la­mas ār­ējās ie­dar­bī­bas, no­dro­ši­not to eks­plu­atā­ci­ju un dro­šī­bu, vai pa­sar­gāt vi­di un cil­vē­ku no kā­da ob­jek­ta kai­tī­gās ie­tek­mes.

  Aiz­sar­gdam­bis – grunts hid­ro­teh­nis­ka bū­ve te­ri­to­ri­jas aiz­sar­dzī­bai pret ap­plū­ša­nu.

  Aizsprosts – ma­sī­va hid­ro­teh­nis­ka bū­ve no be­to­na, grunts, ko­ka vai ak­mens, ko ie­rī­ko šķēr­sām upes gul­tnei, lai, ra­dot uz­stā­di­nā­ju­mu, pa­aug­sti­nā­tu ūdens­lī­me­ni un iz­vei­do­tu ūdens­krā­tu­vi.

  Aiz­vars – pār­vie­to­ja­ma ūdens ne­caur­lai­dī­ga kon­struk­ci­ja, ar ku­ru, to no­lai­žot, pa­ce­ļot vai pa­grie­žot, da­ļē­ji vai pil­nī­gi no­slēdz vai at­ver  ūdens caur­plū­du­ma aili. Ar aiz­va­riem: pār­va­da lie­ko ūde­ni; no­dro­ši­na ne­pie­cie­ša­mo caur­plū­du­mu, re­gu­lē ūdens­lī­me­ni, pār­va­da le­du un viž­ņus, aiz­ska­lo sa­ne­šus. Aiz­va­ru kon­strukcijas: pla­ka­nie, šan­dor­vei­dī­gie, seg­men­ta, velt­ņvei­da, sek­to­ra, vār­stu­ļu un jum­tvei­da.

  Am­pērs – am­pērs ir strā­vas stip­ru­ma mēr­vie­nī­ba (A). Strā­vas sprie­gu­mu mē­ra vol­tos (V) un  1 volts (V) x 1 am­pērs (A) = 1 vats (W).

  Ap­lē­ses hid­ro­lo­ģis­kie lie­lu­mi – ar no­teik­tu pār­snieg­ša­nas var­bū­tī­bu ap­rē­ķi­nā­ti hid­ro­lo­ģis­kie lie­lu­mi (caur­plū­du­mi, ūdens lī­me­ņi), kas kal­po par pa­ma­tu me­li­orā­ci­jas sis­tē­mu un hid­ro­teh­nis­ko būv­ju sva­rī­gā­ko iz­mē­ru no­teik­ša­nai un ūdens re­sur­su plā­no­ša­nai.

  At­jau­no­ja­mie ener­go­re­sur­si (AER) – ūdens, vējš, sau­les sta­ro­jums, bi­oma­sa, ģe­oter­mā­lā ener­ģi­ja jeb ze­mes sil­tums, viļ­ņi, kā arī pai­su­ma – bē­gu­ma pro­ce­si.

  Augst­ākais uz­stā­di­nā­ju­ma lī­me­nis (AUL) – augst­ākais ap­rē­ķi­nā­tais ūdens lī­me­nis, kas īs­lai­cī­gi pie­ļau­jams ūdens­krā­tu­vē pa­lu lai­kā un kurš ro­das ūdens­krā­tu­vē, pa pil­nī­bā at­brī­vo­tām no­vad­bū­ves ailām iz­va­dot mak­si­mā­lu caur­plū­du­mu.

  Bjefs – virs­ze­mes ūdens­ob­jek­ta posms, kas ro­be­žo­jas ar uz­stā­di­nā­ša­nas bū­vi (aizs­pros­tu) un at­ro­das kat­rā tās pus­ē, aug­šē­jā pus­ē – augš­bjefs, le­jas pus­ē – le­jas­bjefs.

  Caur­plū­dums – ūdens dau­dzums, kas vie­nā lai­ka vie­nī­bā iz­plūst caur ūdens­te­ces vai bū­ves ak­tī­vā šķērs­grie­zu­ma lau­ku­mu.

  Caur­plū­du­ma var­bū­tī­ba – ma­te­mā­tis­ki iz­skait­ļots lie­lums – caur­plū­dums ar pār­snieg­ša­nas var­bū­tī­bu, iz­teik­tu pro­cen­tos: 1, 2, 5, 10 un 25%. Tas no­zī­mē, ka iz­skait­ļo­tais caur­plū­dums var tikt pār­sniegts at­tie­cī­gi rei­zi 100, 50, 20, 10 un 4 ga­dos.

  Caur­va­des spē­ja – caur­plū­dums, ko spēj iz­va­dīt ūdens­te­ces gul­tne vai hid­ro­teh­nis­kā bū­ve, ja ir ne­pie­cie­ša­mais ūdens plūs­mas dzi­ļums un ci­ti no­sa­cī­ju­mi.

  Dam­bis – hid­ro­teh­niska bū­ve ūdens plūs­mas sa­da­lī­ša­nai, re­gu­lē­ša­nai vai ūdens uz­krā­ša­nai, pēc uz­bū­ves līdz­īgs aizs­pros­tam.

  Dar­ba­rats – hid­rau­lis­ko tur­bī­nu gal­ve­nais ele­ments, kurš ūdens ener­ģi­ju pār­vērš me­hā­nis­kā ener­ģi­jā ro­tā­ci­jas kus­tī­bā.

  De­ri­vā­ci­ja-  ūdens no­va­dī­ša­na no ūdens­krā­tu­ves uz ūdens iz­man­to­ša­nas vie­tu; hid­ro­elek­tro­sta­ci­jās pa de­ri­vā­ci­jas ka­nā­lu ūde­ni pie­va­da līdz tur­bī­nām.

  Dī­ķis – māk­slī­ga ūdens­krā­tu­ve, ku­ru ie­rī­ko aizs­pros­to­jot gra­vas, strau­tus, upes. Dī­ķus vei­do arī 3-5 m dzi­ļos ie­ra­ku­mos. Lie­to no­sau­ku­mus – dzir­na­vu dī­ķis, arī dzir­na­vu ezers.

  Eko­lo­ģis­kais caur­plū­dums – ūdens pie­te­ces da­ļa, kā­da jeb­ku­ros aizs­pros­ta hid­ro­mez­gla eks­plu­atā­ci­jas ap­stāk­ļos jā­no­va­da hid­ro­mez­gla le­jas bje­fā un kas ir ne­pie­cie­šams ūdens­te­ces da­bis­ko bi­olo­ģis­ko re­sur­su un eko­sis­tē­mu sa­gla­bā­ša­nai un aiz­sar­dzī­bai.

  Ener­ģi­ja, elek­tris­kā ener­ģi­ja – džo­uls (sim­bols J, arī saukts par vat­se­kun­di) ir dar­ba, ener­ģi­jas un  sil­tu­ma dau­dzu­ma mēr­vie­nī­ba. Prak­sē elek­tris­ko ener­ģi­ju mē­ra kilo­vat­stun­dās (kWh), me­ga­vat­stun­dās (MWh). 1 MWh at­bilst 1000 kWh.
  HES (hid­ro­elektros­ta­ci­ja) – bū­ves un ie­kār­tas, ar ku­ru pa­lī­dzī­bu ūdens plūs­mas ener­ģi­ju pār­vei­do elek­tro­ener­ģi­jā.
  HES hid­ro­teh­nis­kās bū­ves – hid­ro­elek­tro­sta­ci­jas dar­bī­bai ne­pie­cie­ša­mās bū­ves: aizs­pros­ti, dam­bji, HES ēkas, ūdens no­vad­bū­ves, ka­nā­li, cau­ruļ­va­di, tu­ne­ļi, dre­nā­ža, ziv­ju aiz­sar­dzī­bas un pār­va­des bū­ves, kras­tu no­stip­ri­nā­ju­mi, at­bals­tsie­nas un ci­tas bū­ves, uz ku­rām dar­bo­jas ūdens spie­diens.

  Hid­ro­lo­ģis­kie ap­rē­ķi­ni - ap­rē­ķi­ni, kas tiek veik­ti, lai ie­gū­tu ap­lē­ses hid­ro­lo­ģis­kos lie­lu­mus – vis­pirms ap­lē­ses caur­plū­du­mus. Ja do­ta­jā vie­tā ir hid­ro­met­ris­kie no­vē­ro­ju­mi, tad šos ap­rē­ķi­nus veic ar  ma­te­mā­tis­kās sta­tis­ti­kas me­to­dēm. Ja no­vē­ro­ju­mu nav, tad iz­man­to em­pī­ris­kas for­mu­las, iz­man­to ie­priekš veik­tus vis­pā­ri­nā­ju­mus, veic pro­ce­su ma­te­mā­tis­ku mo­de­lē­ša­nu.

  Hid­ro­tur­bī­na – hid­rau­lis­ka ma­šī­na, ku­ra caur­plūs­to­šā ūdens ener­ģi­ju pār­vei­do me­hā­nis­kā grie­zes kus­tī­bas ener­ģi­jā. Iz­šķir Fren­si­sa, pro­pel­le­ra, Kap­lā­na, Ban­ki  un Pel­to­na tur­bī­nas.

  Hid­ro­ag­re­gāts – hid­ro­tur­bī­na, pār­vads un ģe­ne­ra­tors kā vie­nots sav­star­pē­ji sais­tīts kom­plekss, iz­vei­dots elek­tro­ener­ģi­jas ra­žo­ša­nai.

  Jau­da - teh­nis­ks un fi­zi­ks lie­lums, kas iz­sa­ka lai­ka vie­nī­bā pa­da­rī­to dar­bu.

  Kri­tums (brut­o) – ūdens­lī­me­ņu augs­tu­mu star­pī­ba pa ver­ti­kā­li no augš­bje­fa līdz ūdens­lī­me­nim at­vad­ka­nā­la sā­ku­mā le­jas­bje­fā.

  Kri­tums (ne­to) – kri­tums, ku­ru no­sa­ka, no bruto kri­tu­ma at­skai­tot hid­rau­lis­kos zu­du­mus (iz­teik­tus spie­dien­aug­stu­ma met­ros) plūs­mas ce­ļā no augš­bje­fa (ūdens­krā­tu­ves) līdz ie­plū­dei tur­bī­nas va­da­pa­rā­tā  un  pos­mā no ūdens iz­plū­des no sūc­cau­ru­les līdz at­vad­ka­nā­la sā­ku­mam. Tur­bī­nas dar­bī­bas lai­kā kri­tums var mai­nī­ties.

  Mi­ni­mā­lais (ga­ran­tē­ja­mais) caur­plū­dums – 30 die­nu pe­ri­oda mi­ni­mā­lais caur­plū­dums ar 95% no­dro­ši­nā­ju­mu, kas, vei­cot no­te­ces re­gu­lē­ša­nu, ūdens­te­cē sa­gla­bā­jams vien­mēr, iz­ņe­mot ga­dī­ju­mus, kad da­bis­kā pie­te­ce ir ma­zā­ka par šo caur­plū­du­mu.

  Nor­mā­lais ūdens uz­stā­di­nā­ju­ma lī­me­nis (NUL) – augst­ākais pie­ļau­ja­mais ūdens lī­me­nis ūdens­krā­tu­vē, ku­ru no­dro­ši­na hid­ro­mezgls (no­vad­bū­ve) nor­mā­las eks­plu­atā­ci­jas ap­stāk­ļos un kurš ro­das ūdens­krā­tu­vē pa pil­nī­bā at­brī­vo­tām no­vad­bū­ves ailām, vai pār pār­gāz­nes sliek­sni iz­va­dot ap­lē­ses caur­plū­du­mu.

  No­te­ce – ūdens ap­ri­tes da­bā sau­sze­mes posms, kurš no­tiek pa ze­mes virs­mu (virs­ze­mes no­te­ce), aug­sni un ie­žu slā­ņiem (pa­ze­mes no­te­ce).

  No­te­ces slā­nis – no­te­ces ap­joms no sa­te­ces ba­sei­na lau­ku­ma vie­nī­bas, kas iz­teikts ūdens slā­ņa mi­li­met­ros gadā.

  No­vad­bū­ve - hid­ro­teh­nis­ka bū­ve, kas pa­re­dzē­ta lie­kā ūdens no­va­dī­ša­nai no augš­bje­fa uz le­jas­bje­fu un past­āvī­ga ūdens­lī­me­ņa uz­tu­rē­ša­nai uz­stā­di­nā­ju­mā. At­se­viš­ķos ga­dī­ju­mos no­vad­bū­vi pa­redz le­dus un viž­ņu pār­laišanai.

  Pa­li - virs­ze­mes ūdens­ob­jek­ta hid­ro­lo­ģis­kā re­žī­ma fā­ze, kam pa­va­sa­rī rak­stu­rīgs augsts ūdens lī­me­nis snie­ga un le­dus ku­ša­nas re­zul­tā­tā.

  Pār­bau­des hid­ro­lo­ģis­kie lie­lu­mi – ar no­teik­tu pār­snieg­ša­nas var­bū­tī­bu ap­rē­ķi­nā­tie hid­ro­lo­ģis­kie lie­lu­mi (caur­plū­dums, ūdens lī­me­ņi) ūdens uz­stā­di­nā­ša­nas un novad­būv­ju sva­rī­gā­ko iz­mē­ru pār­bau­dei, bū­ves dar­bī­bai eks­tre­mā­los ap­stāk­ļos.

  Pār­gāz­ne – ūdens no­vad­bū­ve, ku­rā ūdens plūst pāri sliek­snim, vei­do­jot brī­vu plūs­mas virs­mu.

  Pār­snieg­ša­nas var­bū­tī­ba – hid­ro­lo­ģis­ko ap­lē­ses un pār­bau­des lie­lu­mu ga­dī­ju­mu skaits pro­cen­tos no ko­pē­jā lie­lu­mu ga­dī­ju­mu skai­ta, kad kāds lie­lums tiek pār­sniegts.

  Plū­di – virs­ze­mes ūdens­ob­jek­ta hid­ro­lo­ģis­kā re­žī­ma fā­ze, kam rak­stu­rīgs straujš caur­plū­du­ma pie­augums un ūdens lī­me­ņa cel­ša­nās.

  Res­tes – kon­struk­ci­ja peldošu gru­žu un dra­zas pār­tver­ša­nai, ko uz­stā­da ie­plū­des ka­me­ras gal­vas da­ļā. Res­tes no­vērš pel­do­šu priekš­me­tu ie­kļū­ša­nu tur­bī­nās un to bo­jā­ša­nu. Res­tu pie­sē­rē­ša­na ra­da hid­rau­lis­ku pre­tes­tī­bu plūs­mai un iz­sauc hid­rau­lis­kos zu­du­mus un ie­kār­tas dar­bī­bas efek­tivitā­tes sa­ma­zi­nā­ša­nos.

  Sa­te­ces ba­seins – te­ri­to­ri­ja, no ku­ras sa­tek virs­ze­mes un pa­ze­mes ūde­ņi, kas vei­do upes vai eze­ra no­te­ci, iz­sa­ka km2. Sa­te­ces ba­sei­nu at­tie­ci­na arī uz hid­ro­mez­gliem.

  Slū­žas – at­klā­ta ka­me­ru ti­pa ūdens no­vad­bū­ve. Vēs­tu­ris­ki iz­pla­tī­ta Lat­vi­jas ma­zo up­ju aizs­pros­tos. Ai­lās iz­vie­to­ti ver­ti­kā­li me­tā­la vai ko­ka sta­ti ar pla­ka­niem ko­ka  kon­struk­ci­jas aiz­va­riem, ku­rus ie­vie­to un iz­ceļ ar ro­kām vai ar vien­kār­šiem me­hā­nis­miem. Daž­kārt zem slū­žu grī­das (krīt­gul­tnes) pa­pil­dus ie­rī­ko­ta di­bens iz­lai­de, sauk­ta par dvē­se­lī­ti dzir­na­vu dī­ķa iz­tuk­šo­ša­nai.

  Starp­bal­sti – no­vad­bū­vē ie­bū­vē­ti bal­sti starp kras­ta bal­stiem, sa­da­la no­vad­bū­vi at­se­viš­ķos lai­du­mos.Starp­bal­sti no­tur pār­se­gu­mu – til­tu un vien­lai­kus kal­po kā bal­sti aiz­va­riem. Uz kras­ta bal­stiem un starp­bal­stiem no­vie­to ap­kal­pes til­ti­ņus, ce­ļus cel­tņiem, au­to­ce­ļus, dzelz­ce­ļus.

  Sūc­cau­ru­le – ver­ti­kā­li vai slī­pi no­vie­to­ta cau­ru­le aiz tur­bī­nas ūdens no­va­dī­ša­nai iz­plū­des ka­me­rā un tā­lāk – at­vad­ka­nā­lā. Pa­ras­ti sūc­cau­ru­lē ir va­ku­ums. Ver­ti­kā­las un slī­pas sūc­cau­ru­les iz­vei­do ko­nus­vei­dī­gas un ie­grem­dē zem ūdens lī­me­ņa. Iz­vei­do arī liek­tas kon­struk­ci­jas sūc­cau­ru­les ar iz­va­du at­vad­ka­nā­lā. Ar sūc­caur­li HES kri­tu­mu iz­man­to vis­pil­nī­gāk.

  Ūdens lī­me­nis – ūdens virs­mas augs­tums virs no­teik­tas at­skai­tes plak­nes, piemēram, jū­ras lī­me­ņa.

  ŪEN – ūdens ob­jek­ta eks­plu­atā­ci­jas (ap­saim­nie­ko­ša­nas) no­tei­ku­mi.

  Ūdens re­sur­su lie­to­ša­nas at­ļau­ja (ŪRLA) – ūdens ob­jek­tiem, ku­ros tiek veik­ta saim­nie­cis­kā dar­bī­ba, sa­ska­ņā ar nor­ma­tī­vo ak­tu pra­sī­bām , ir ne­pie­cie­ša­ma RVP iz­do­ta at­ļau­ja.

  Uz­stā­dī­tā jau­da – elek­tro­ener­ģi­ju ģe­ne­rē­jo­šo ma­šī­nu ko­pē­jā no­mi­nā­lā jau­da kilo­va­tos (kW).

  Vats - vats (W) ir jau­das mēr­vie­nī­ba. Me­hā­ni­kā 1 vats ir jau­da, pie ku­ras 1 se­kun­des lai­kā tiek pa­veikts 1 džo­ulu liels darbs. 1 vats elek­tris­kās jau­das ir ek­vi­va­lents 1 va­tam me­hā­nis­kās jau­das un tiek iz­teikts kā 1 am­pē­ru stip­ras līdz­strā­vas jau­da pie 1 vol­ta lie­la sprie­gu­ma. 1000 W ir viens jau­das kilo­vats (kW), bet 1000000 va­tu ir viens jau­das me­ga­vats (MW).

  Viž­ņi - pel­do­ši, uz­pel­dē­ju­ši vai sa­blī­vē­ju­šies iek­šle­dus kris­tā­lu sa­ko­po­ju­mi, kas ra­du­šies pār­dze­sē­tā strau­ji te­ko­šā vai viļ­ņo­jo­šā ūde­nī, kā arī no ūde­nī ie­kri­tu­ša snie­ga vai sa­lū­zu­ša viz­mas le­dus.

  Volts - volts (V) ir elek­tris­kā sprie­gu­ma mēr­vie­nī­ba. Vie­na vol­ta sprie­gums ir, ja, va­dī­tā­jā plūs­tot vie­nu am­pē­ru (A) stip­rai strā­vai, tiek pa­tē­rēts viens vats (W) jau­das.

  Zem­ākais uz­stā­di­nā­ju­ma lī­me­nis (ZUL) - zem­ākais ūdens­lī­me­nis ūdens­krā­tu­vē, līdz ku­ram hid­ro­mez­gla (no­vad­bū­ves) nor­mā­las eks­plu­atā­ci­jas ap­stāk­ļos pie­ļau­ja­ma ūdens­krā­tu­ves lī­me­ņa pa­ze­mi­nā­ša­nās.

  Ziv­ju aiz­sar­dzī­ba – pa­sā­ku­mu kom­plekss pret ziv­ju ie­kļū­ša­nu hid­ro­tur­bī­nās.

  Ziv­ju ceļš – spe­ci­āla hid­ro­teh­nis­ka bū­ve, kas ra­da at­bil­sto­šus ap­stāk­ļus, lai zi­vis pa­va­sa­ra nār­sta lai­kā pel­dus va­rē­tu pār­va­rēt augs­tu­ma star­pī­bu da­žā­dos aizs­pros­tos, tām pa­ce­ļoties no le­jas­bje­fa uz augšbje­fu.

  Ag­re­gā­ta jau­da – at­tīs­tī­tā jau­da, dar­bo­jo­ties turboģeneratoram. Ag­re­gā­ta jau­da at­ka­rī­ga no kri­tu­ma, tur­bī­nas caur­plū­du­ma, un ag­re­gā­ta ko­pē­jā liet­de­rī­bas ko­efi­cien­ta.
  Aiz­sar­gjos­las – no­teik­tas pla­tī­bas, ku­ru uz­de­vums ir aiz­sar­gāt da­žā­da vei­da (gan da­bis­kus, gan māk­slī­gus) ob­jek­tus no ne­vē­la­mas ār­ējās ie­dar­bī­bas, no­dro­ši­not to eks­plu­atā­ci­ju un dro­šī­bu, vai pa­sar­gāt vi­di un cil­vē­ku no kā­da ob­jek­ta kai­tī­gās ie­tek­mes.
  Aiz­sar­gdam­bis – grunts hid­ro­teh­nis­ka bū­ve te­ri­to­ri­jas aiz­sar­dzī­bai pret ap­plū­ša­nu.
  Aizsprosts – ma­sī­va hid­ro­teh­nis­ka bū­ve no be­to­na, grunts, ko­ka vai ak­mens, ko ie­rī­ko šķēr­sām upes gul­tnei, lai, ra­dot uz­stā­di­nā­ju­mu, pa­aug­sti­nā­tu ūdens­lī­me­ni un iz­vei­do­tu ūdens­krā­tu­vi.
  Aiz­vars – pār­vie­to­ja­ma ūdens ne­caur­lai­dī­ga kon­struk­ci­ja, ar ku­ru, to no­lai­žot, pa­ce­ļot vai pa­grie­žot, da­ļē­ji vai pil­nī­gi no­slēdz vai at­ver  ūdens caur­plū­du­ma aili. Ar aiz­va­riem: pār­va­da lie­ko ūde­ni; no­dro­ši­na ne­pie­cie­ša­mo caur­plū­du­mu, re­gu­lē ūdens­lī­me­ni, pār­va­da le­du un viž­ņus, aiz­ska­lo sa­ne­šus. Aiz­va­ru kon­strukcijas: pla­ka­nie, šan­dor­vei­dī­gie, seg­men­ta, velt­ņvei­da, sek­to­ra, vār­stu­ļu un jum­tvei­da.
  Am­pērs – am­pērs ir strā­vas stip­ru­ma mēr­vie­nī­ba (A). Strā­vas sprie­gu­mu mē­ra vol­tos (V) un  1 volts (V) x 1 am­pērs (A) = 1 vats (W).
  Ap­lē­ses hid­ro­lo­ģis­kie lie­lu­mi – ar no­teik­tu pār­snieg­ša­nas var­bū­tī­bu ap­rē­ķi­nā­ti hid­ro­lo­ģis­kie lie­lu­mi (caur­plū­du­mi, ūdens lī­me­ņi), kas kal­po par pa­ma­tu me­li­orā­ci­jas sis­tē­mu un hid­ro­teh­nis­ko būv­ju sva­rī­gā­ko iz­mē­ru no­teik­ša­nai un ūdens re­sur­su plā­no­ša­nai.
  At­jau­no­ja­mie ener­go­re­sur­si (AER) – ūdens, vējš, sau­les sta­ro­jums, bi­oma­sa, ģe­oter­mā­lā ener­ģi­ja jeb ze­mes sil­tums, viļ­ņi, kā arī pai­su­ma – bē­gu­ma pro­ce­si.
  Augst­ākais uz­stā­di­nā­ju­ma lī­me­nis (AUL) – augst­ākais ap­rē­ķi­nā­tais ūdens lī­me­nis, kas īs­lai­cī­gi pie­ļau­jams ūdens­krā­tu­vē pa­lu lai­kā un kurš ro­das ūdens­krā­tu­vē, pa pil­nī­bā at­brī­vo­tām no­vad­bū­ves ailām iz­va­dot mak­si­mā­lu caur­plū­du­mu.
  Bjefs – virs­ze­mes ūdens­ob­jek­ta posms, kas ro­be­žo­jas ar uz­stā­di­nā­ša­nas bū­vi (aizs­pros­tu) un at­ro­das kat­rā tās pus­ē, aug­šē­jā pus­ē – augš­bjefs, le­jas pus­ē – le­jas­bjefs.
  Caur­plū­dums – ūdens dau­dzums, kas vie­nā lai­ka vie­nī­bā iz­plūst caur ūdens­te­ces vai bū­ves ak­tī­vā šķērs­grie­zu­ma lau­ku­mu.
  Caur­plū­du­ma var­bū­tī­ba – ma­te­mā­tis­ki iz­skait­ļots lie­lums – caur­plū­dums ar pār­snieg­ša­nas var­bū­tī­bu, iz­teik­tu pro­cen­tos: 1, 2, 5, 10 un 25%. Tas no­zī­mē, ka iz­skait­ļo­tais caur­plū­dums var tikt pār­sniegts at­tie­cī­gi rei­zi 100, 50, 20, 10 un 4 ga­dos.
  Caur­va­des spē­ja – caur­plū­dums, ko spēj iz­va­dīt ūdens­te­ces gul­tne vai hid­ro­teh­nis­kā bū­ve, ja ir ne­pie­cie­ša­mais ūdens plūs­mas dzi­ļums un ci­ti no­sa­cī­ju­mi.
  Dam­bis – hid­ro­teh­niska bū­ve ūdens plūs­mas sa­da­lī­ša­nai, re­gu­lē­ša­nai vai ūdens uz­krā­ša­nai, pēc uz­bū­ves līdz­īgs aizs­pros­tam.
  Dar­ba­rats – hid­rau­lis­ko tur­bī­nu gal­ve­nais ele­ments, kurš ūdens ener­ģi­ju pār­vērš me­hā­nis­kā ener­ģi­jā ro­tā­ci­jas kus­tī­bā.
  De­ri­vā­ci­ja-  ūdens no­va­dī­ša­na no ūdens­krā­tu­ves uz ūdens iz­man­to­ša­nas vie­tu; hid­ro­elek­tro­sta­ci­jās pa de­ri­vā­ci­jas ka­nā­lu ūde­ni pie­va­da līdz tur­bī­nām.
  Dī­ķis – māk­slī­ga ūdens­krā­tu­ve, ku­ru ie­rī­ko aizs­pros­to­jot gra­vas, strau­tus, upes. Dī­ķus vei­do arī 3-5 m dzi­ļos ie­ra­ku­mos. Lie­to no­sau­ku­mus – dzir­na­vu dī­ķis, arī dzir­na­vu ezers.
  Eko­lo­ģis­kais caur­plū­dums – ūdens pie­te­ces da­ļa, kā­da jeb­ku­ros aizs­pros­ta hid­ro­mez­gla eks­plu­atā­ci­jas ap­stāk­ļos jā­no­va­da hid­ro­mez­gla le­jas bje­fā un kas ir ne­pie­cie­šams ūdens­te­ces da­bis­ko bi­olo­ģis­ko re­sur­su un eko­sis­tē­mu sa­gla­bā­ša­nai un aiz­sar­dzī­bai.
  Ener­ģi­ja, elek­tris­kā ener­ģi­ja – džo­uls (sim­bols J, arī saukts par vat­se­kun­di) ir dar­ba, ener­ģi­jas un  sil­tu­ma dau­dzu­ma mēr­vie­nī­ba. Prak­sē elek­tris­ko ener­ģi­ju mē­ra kilo­vat­stun­dās (kWh), me­ga­vat­stun­dās (MWh). 1 MWh at­bilst 1000 kWh.
  HES (hid­ro­elektros­ta­ci­ja) – bū­ves un ie­kār­tas, ar ku­ru pa­lī­dzī­bu ūdens plūs­mas ener­ģi­ju pār­vei­do elek­tro­ener­ģi­jā.
  HES hid­ro­teh­nis­kās bū­ves – hid­ro­elek­tro­sta­ci­jas dar­bī­bai ne­pie­cie­ša­mās bū­ves: aizs­pros­ti, dam­bji, HES ēkas, ūdens no­vad­bū­ves, ka­nā­li, cau­ruļ­va­di, tu­ne­ļi, dre­nā­ža, ziv­ju aiz­sar­dzī­bas un pār­va­des bū­ves, kras­tu no­stip­ri­nā­ju­mi, at­bals­tsie­nas un ci­tas bū­ves, uz ku­rām dar­bo­jas ūdens spie­diens.
  Hid­ro­lo­ģis­kie ap­rē­ķi­ni – ap­rē­ķi­ni, kas tiek veik­ti, lai ie­gū­tu ap­lē­ses hid­ro­lo­ģis­kos lie­lu­mus – vis­pirms ap­lē­ses caur­plū­du­mus. Ja do­ta­jā vie­tā ir hid­ro­met­ris­kie no­vē­ro­ju­mi, tad šos ap­rē­ķi­nus veic ar  ma­te­mā­tis­kās sta­tis­ti­kas me­to­dēm. Ja no­vē­ro­ju­mu nav, tad iz­man­to em­pī­ris­kas for­mu­las, iz­man­to ie­priekš veik­tus vis­pā­ri­nā­ju­mus, veic pro­ce­su ma­te­mā­tis­ku mo­de­lē­ša­nu.
  Hid­ro­tur­bī­na – hid­rau­lis­ka ma­šī­na, ku­ra caur­plūs­to­šā ūdens ener­ģi­ju pār­vei­do me­hā­nis­kā grie­zes kus­tī­bas ener­ģi­jā. Iz­šķir Fren­si­sa, pro­pel­le­ra, Kap­lā­na, Ban­ki  un Pel­to­na tur­bī­nas.
  Hid­ro­ag­re­gāts – hid­ro­tur­bī­na, pār­vads un ģe­ne­ra­tors kā vie­nots sav­star­pē­ji sais­tīts kom­plekss, iz­vei­dots elek­tro­ener­ģi­jas ra­žo­ša­nai.
  Jau­da – teh­nis­ks un fi­zi­ks lie­lums, kas iz­sa­ka lai­ka vie­nī­bā pa­da­rī­to dar­bu.
  Kri­tums (brut­o) – ūdens­lī­me­ņu augs­tu­mu star­pī­ba pa ver­ti­kā­li no augš­bje­fa līdz ūdens­lī­me­nim at­vad­ka­nā­la sā­ku­mā le­jas­bje­fā.
  Kri­tums (ne­to) – kri­tums, ku­ru no­sa­ka, no bruto kri­tu­ma at­skai­tot hid­rau­lis­kos zu­du­mus (iz­teik­tus spie­dien­aug­stu­ma met­ros) plūs­mas ce­ļā no augš­bje­fa (ūdens­krā­tu­ves) līdz ie­plū­dei tur­bī­nas va­da­pa­rā­tā  un  pos­mā no ūdens iz­plū­des no sūc­cau­ru­les līdz at­vad­ka­nā­la sā­ku­mam. Tur­bī­nas dar­bī­bas lai­kā kri­tums var mai­nī­ties.
  Mi­ni­mā­lais (ga­ran­tē­ja­mais) caur­plū­dums – 30 die­nu pe­ri­oda mi­ni­mā­lais caur­plū­dums ar 95% no­dro­ši­nā­ju­mu, kas, vei­cot no­te­ces re­gu­lē­ša­nu, ūdens­te­cē sa­gla­bā­jams vien­mēr, iz­ņe­mot ga­dī­ju­mus, kad da­bis­kā pie­te­ce ir ma­zā­ka par šo caur­plū­du­mu.
  Nor­mā­lais ūdens uz­stā­di­nā­ju­ma lī­me­nis (NUL) – augst­ākais pie­ļau­ja­mais ūdens lī­me­nis ūdens­krā­tu­vē, ku­ru no­dro­ši­na hid­ro­mezgls (no­vad­bū­ve) nor­mā­las eks­plu­atā­ci­jas ap­stāk­ļos un kurš ro­das ūdens­krā­tu­vē pa pil­nī­bā at­brī­vo­tām no­vad­bū­ves ailām, vai pār pār­gāz­nes sliek­sni iz­va­dot ap­lē­ses caur­plū­du­mu.
  No­te­ce – ūdens ap­ri­tes da­bā sau­sze­mes posms, kurš no­tiek pa ze­mes virs­mu (virs­ze­mes no­te­ce), aug­sni un ie­žu slā­ņiem (pa­ze­mes no­te­ce).
  No­te­ces slā­nis – no­te­ces ap­joms no sa­te­ces ba­sei­na lau­ku­ma vie­nī­bas, kas iz­teikts ūdens slā­ņa mi­li­met­ros gadā.
  No­vad­bū­ve – hid­ro­teh­nis­ka bū­ve, kas pa­re­dzē­ta lie­kā ūdens no­va­dī­ša­nai no augš­bje­fa uz le­jas­bje­fu un past­āvī­ga ūdens­lī­me­ņa uz­tu­rē­ša­nai uz­stā­di­nā­ju­mā. At­se­viš­ķos ga­dī­ju­mos no­vad­bū­vi pa­redz le­dus un viž­ņu pār­laišanai.
  Pa­li – virs­ze­mes ūdens­ob­jek­ta hid­ro­lo­ģis­kā re­žī­ma fā­ze, kam pa­va­sa­rī rak­stu­rīgs augsts ūdens lī­me­nis snie­ga un le­dus ku­ša­nas re­zul­tā­tā.
  Pār­bau­des hid­ro­lo­ģis­kie lie­lu­mi – ar no­teik­tu pār­snieg­ša­nas var­bū­tī­bu ap­rē­ķi­nā­tie hid­ro­lo­ģis­kie lie­lu­mi (caur­plū­dums, ūdens lī­me­ņi) ūdens uz­stā­di­nā­ša­nas un novad­būv­ju sva­rī­gā­ko iz­mē­ru pār­bau­dei, bū­ves dar­bī­bai eks­tre­mā­los ap­stāk­ļos.
  Pār­gāz­ne – ūdens no­vad­bū­ve, ku­rā ūdens plūst pāri sliek­snim, vei­do­jot brī­vu plūs­mas virs­mu.
  Pār­snieg­ša­nas var­bū­tī­ba – hid­ro­lo­ģis­ko ap­lē­ses un pār­bau­des lie­lu­mu ga­dī­ju­mu skaits pro­cen­tos no ko­pē­jā lie­lu­mu ga­dī­ju­mu skai­ta, kad kāds lie­lums tiek pār­sniegts.
  Plū­di – virs­ze­mes ūdens­ob­jek­ta hid­ro­lo­ģis­kā re­žī­ma fā­ze, kam rak­stu­rīgs straujš caur­plū­du­ma pie­augums un ūdens lī­me­ņa cel­ša­nās.
  Res­tes – kon­struk­ci­ja peldošu gru­žu un dra­zas pār­tver­ša­nai, ko uz­stā­da ie­plū­des ka­me­ras gal­vas da­ļā. Res­tes no­vērš pel­do­šu priekš­me­tu ie­kļū­ša­nu tur­bī­nās un to bo­jā­ša­nu. Res­tu pie­sē­rē­ša­na ra­da hid­rau­lis­ku pre­tes­tī­bu plūs­mai un iz­sauc hid­rau­lis­kos zu­du­mus un ie­kār­tas dar­bī­bas efek­tivitā­tes sa­ma­zi­nā­ša­nos.
  Sa­te­ces ba­seins – te­ri­to­ri­ja, no ku­ras sa­tek virs­ze­mes un pa­ze­mes ūde­ņi, kas vei­do upes vai eze­ra no­te­ci, iz­sa­ka km2. Sa­te­ces ba­sei­nu at­tie­ci­na arī uz hid­ro­mez­gliem.
  Slū­žas – at­klā­ta ka­me­ru ti­pa ūdens no­vad­bū­ve. Vēs­tu­ris­ki iz­pla­tī­ta Lat­vi­jas ma­zo up­ju aizs­pros­tos. Ai­lās iz­vie­to­ti ver­ti­kā­li me­tā­la vai ko­ka sta­ti ar pla­ka­niem ko­ka  kon­struk­ci­jas aiz­va­riem, ku­rus ie­vie­to un iz­ceļ ar ro­kām vai ar vien­kār­šiem me­hā­nis­miem. Daž­kārt zem slū­žu grī­das (krīt­gul­tnes) pa­pil­dus ie­rī­ko­ta di­bens iz­lai­de, sauk­ta par dvē­se­lī­ti dzir­na­vu dī­ķa iz­tuk­šo­ša­nai.
  Starp­bal­sti – no­vad­bū­vē ie­bū­vē­ti bal­sti starp kras­ta bal­stiem, sa­da­la no­vad­bū­vi at­se­viš­ķos lai­du­mos.Starp­bal­sti no­tur pār­se­gu­mu – til­tu un vien­lai­kus kal­po kā bal­sti aiz­va­riem. Uz kras­ta bal­stiem un starp­bal­stiem no­vie­to ap­kal­pes til­ti­ņus, ce­ļus cel­tņiem, au­to­ce­ļus, dzelz­ce­ļus.
  Sūc­cau­ru­le – ver­ti­kā­li vai slī­pi no­vie­to­ta cau­ru­le aiz tur­bī­nas ūdens no­va­dī­ša­nai iz­plū­des ka­me­rā un tā­lāk – at­vad­ka­nā­lā. Pa­ras­ti sūc­cau­ru­lē ir va­ku­ums. Ver­ti­kā­las un slī­pas sūc­cau­ru­les iz­vei­do ko­nus­vei­dī­gas un ie­grem­dē zem ūdens lī­me­ņa. Iz­vei­do arī liek­tas kon­struk­ci­jas sūc­cau­ru­les ar iz­va­du at­vad­ka­nā­lā. Ar sūc­caur­li HES kri­tu­mu iz­man­to vis­pil­nī­gāk.
  Ūdens lī­me­nis – ūdens virs­mas augs­tums virs no­teik­tas at­skai­tes plak­nes, piemēram, jū­ras lī­me­ņa.
  ŪEN – ūdens ob­jek­ta eks­plu­atā­ci­jas (ap­saim­nie­ko­ša­nas) no­tei­ku­mi.
  Ūdens re­sur­su lie­to­ša­nas at­ļau­ja (ŪRLA) – ūdens ob­jek­tiem, ku­ros tiek veik­ta saim­nie­cis­kā dar­bī­ba, sa­ska­ņā ar nor­ma­tī­vo ak­tu pra­sī­bām , ir ne­pie­cie­ša­ma RVP iz­do­ta at­ļau­ja.
  Uz­stā­dī­tā jau­da – elek­tro­ener­ģi­ju ģe­ne­rē­jo­šo ma­šī­nu ko­pē­jā no­mi­nā­lā jau­da kilo­va­tos (kW).
  Vats – vats (W) ir jau­das mēr­vie­nī­ba. Me­hā­ni­kā 1 vats ir jau­da, pie ku­ras 1 se­kun­des lai­kā tiek pa­veikts 1 džo­ulu liels darbs. 1 vats elek­tris­kās jau­das ir ek­vi­va­lents 1 va­tam me­hā­nis­kās jau­das un tiek iz­teikts kā 1 am­pē­ru stip­ras līdz­strā­vas jau­da pie 1 vol­ta lie­la sprie­gu­ma. 1000 W ir viens jau­das kilo­vats (kW), bet 1000000 va­tu ir viens jau­das me­ga­vats (MW).
  Viž­ņi – pel­do­ši, uz­pel­dē­ju­ši vai sa­blī­vē­ju­šies iek­šle­dus kris­tā­lu sa­ko­po­ju­mi, kas ra­du­šies pār­dze­sē­tā strau­ji te­ko­šā vai viļ­ņo­jo­šā ūde­nī, kā arī no ūde­nī ie­kri­tu­ša snie­ga vai sa­lū­zu­ša viz­mas le­dus.
  Volts – volts (V) ir elek­tris­kā sprie­gu­ma mēr­vie­nī­ba. Vie­na vol­ta sprie­gums ir, ja, va­dī­tā­jā plūs­tot vie­nu am­pē­ru (A) stip­rai strā­vai, tiek pa­tē­rēts viens vats (W) jau­das.
  Zem­ākais uz­stā­di­nā­ju­ma lī­me­nis (ZUL) – zem­ākais ūdens­lī­me­nis ūdens­krā­tu­vē, līdz ku­ram hid­ro­mez­gla (no­vad­bū­ves) nor­mā­las eks­plu­atā­ci­jas ap­stāk­ļos pie­ļau­ja­ma ūdens­krā­tu­ves lī­me­ņa pa­ze­mi­nā­ša­nās.
  Ziv­ju aiz­sar­dzī­ba – pa­sā­ku­mu kom­plekss pret ziv­ju ie­kļū­ša­nu hid­ro­tur­bī­nās.
  Ziv­ju ceļš – spe­ci­āla hid­ro­teh­nis­ka bū­ve, kas ra­da at­bil­sto­šus ap­stāk­ļus, lai zi­vis pa­va­sa­ra nār­sta lai­kā pel­dus va­rē­tu pār­va­rēt augs­tu­ma star­pī­bu da­žā­dos aizs­pros­tos, tām pa­ce­ļoties no le­jas­bje­fa uz augšbje­fu.

« Ūdens enerģijas izmantošanas vēsture Latvijā     Mazās HES – mīti un patiesība »

Leave a Comment