• Mazās HES – mīti un patiesība

    Mazā hidroenerģētika Latvijā

    Leons Magelis

    Presē, TV un ci­tos ma­su in­form­āci­jas līdzekļos tiek kul­tiv­ēti dažādi mīti un pus­patiesības par ma­zajām hid­ro­elek­tro­sta­cijām (HES). It kā būtu kāda atšķirība darb­ības prin­cipā starp, teiksim, zaporožecu un rol­sro­isu. Nav ta­ču. Vienīgi rol­sro­iss patērē daudz vairāk degv­ielas un tādēļ ra­da vairāk kait­īgo iz­me­šu nekā zaporožecs. Ta­ču to radītā ogļskābā gāze ir piln­īgi iden­tis­ka.

    Tieši tāpat ir ar HES ietekmi uz vidi. Lielākai spēkstacijai tā būs attiecīgi lielāka. Pieminēšu tikai dažus izplatītākos mītus par mazajām HES:

    1. Mazās HES upi pārvērš par dīķi.
    2. Mazo HES darbības rezultātā pasliktinās ūdens kvalitāte un izžūst akas.
    3. Mazo HES turbīnās tiek traumētas zivis.
    4. Mazās HES mākslīgi izmaina dabisko hidroekoloģisko režīmu.
    5. Mazās HES izraisa gruntsūdeņu celšanos un izraisa draudus kokiem un būvju pamatiem.
    6. Ūdenskrātuvēs 2 metru dziļumā ir skābekļa bads.
    7. Mazo HES darbība iznīcina vērtīgo zivju sugas, jo tiek nosprostoti to migrācijas ceļi.
    8. Mazās HES veicina upju noteces izmaiņas.
    9. Mazās HES nenodrošina pietiekamu caurplūdumu upēs, kas kaitē zivīm un ekosistēmām.
    10. Mazo HES radītā augstā ūdens temperatūra veicina upju aizaugšanu.

    Tagad palūkosimies uz katru no šiem apgalvojumiem atsevišķi. Ja kaut ko apgalvo, tad ir jābūt arī pierādījumiem.


    Tātad, HES upi pārvērš par dīķi.
    Jā. Ūdenskrātuve ir tāds pat dīķis, kā jebkurš zivju vai rekreācijas dīķis, neatkarīgi no HES lieluma. Dīķi ir arī Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu HES, tikai – attiecīgi lielāki. Savukārt, derivācijas HES, kurās līmeņu starpību panāk ar iztaisnojošu kanālu, nekādu dīķu vispār nav. Ir pilnīgi skaidrs, ka augstumu starpība starp upes izteku un grīvu nemainās no tā, vai uz upes ir uzbūvēta kāda HES, vai nav. Līdz ar to kritums jeb šī augstumu starpība absolūtos skaitļos no HES būves nav atkarīga. Mainās tikai atsevišķu upes posmu slīpums, kas dīķos ir mazāks, bet ir sakoncentrēts aizsprosta un spēkstacijas posmā.

    Pasliktinās ūdens kvalitāte un izžūst akas.
    Pilnīga pretruna ar 5. mītu. Vai nu, vai nu. Akas var izžūt tikai, pazeminoties gruntsūdens līmenim. Ja upē tiek veidots uzstādinājums, gruntsūdens līmenis var tikai paaugstināties. Gruntsūdens pārvietojas no  augstākas vietas uz zemāku, jo citādi tas nevar būt. Tādēļ gruntsūdens nu nekā nevar zināt, kas to sagaida turpmākajā ceļā – dabiska gultne vai ūdenskrātuve. Līdz ar to runas par ūdens kvalitāti stipri vien atgādina pazīstamo fabulu par vilku, kam „.. iztiesāt nav vaļas. Tik tāpēc esi vainīgs vien, ka man gribas gaļas..”.

    Starp citu, seklākās akas savulaik izžuva tieši meliorācijas razultātā, kad pazeminājās gruntsūdens līmenis. Tad akās, kuras barojās no t.s. karājošā gruntsūdens grunts seklākajos slāņos, tiešām pazuda ūdens. Taču tas nekad nebija saistīts ar uzstādinājumu.

    HES turbīnās tiek traumētas zivis.
    Pēc pastāvošajiem noteikumiem pirms turbīnām ir jāuzstāda aizsargrestes. Tās ne tikai nelaiž turbīnās arī zivis, bež kas ir sva­rīgi, pasargā turbīnas no peldošu priekšmetu, piemēram, baļķu, iekļūšanas, kuri varētu izsaukt turbīnas lāpstiņu bojājumus. Ja attālums starp restu stieņiem ir 25 – 40 mm, nekādas nopietnas zivis turbīnā iekļūt nevar. Savukārt ir pierādījies, ka zivju mazuļi, kuri var brīvi izkļūt starp turbīnas lāpstiņām, traumēti netiek un tiek cauri vienīgi ar vieglu izbīli.

    HES mākslīgi izmaina dabisko hidroekoloģisko režīmu.
    Kā uz to paskatās. Ja ūdensdzirnavas bija uzbūvētas 19. gadsimtā, tad 100 un vairāk gadu laikā izveidojies hidroekoloģiskais režīms taču būtu jāuzskata par pietiekami dabisku. Lielākā daļa mazo HES ir veidotas tieši bijušo ūdensdzirnavu vietā. Dzirnavu dīķis ir izveidojies, tā krasti nostiprinājušies un apauguši ar lieliem un skaistiem kokiem. „Kas var būt dabiskāks par šo?” teiktu Mārtiņš Rītiņš. Jaunuzbūvētās mazās spēkstacijas ir tikai dažas no visa mazo HES kopskaita.

    Mazās HES izraisa gruntsūdeņu celšanos un izraisa draudus kokiem un būvju pamatiem.
    Tā tas tiešām varētu būž ja būtu pārkāpti daži saistošie noteikumi. Vispirms jau katra šāda būve ir jāsaskaņo ar visiem zemes īpašniekiem, kuru zemes skar projektētā ūdenskrātuve. Būvatļaujā ir ierakstīts atļautais uzstādinājuma līmenis un pie aizvariem vai to tuvumā ir jābūt piestiprinātai ūdens līmeņa novērošanas latai, uz kuras šis līmenis ir parādīts. Tātad, ja būvatļaujā uzrādīts visiem pieņemams maksimālais un HES ekspluatācijas līmenis, tā ietekmē nekādi dižkoki, vismaz teorētiski, nevarētu atrasties. Tas pats attiecas uz būvju pamatiem. Ja kādā atsevišķā gadījumā kāda ēka būtu apdraudēta, pret HES īpašnieku var vērsties civiltiesiskā kārtībā.

    Gruntsūdens līmenis, uzpludinot ūdenskrātuvi, tās tuvumā, protams, celsies, bet gruntsūdens līmenis gruntī veido t.s. depresijas līkni, kas agri vai vēlu izlīdzināsies ar līdzšinējo gruntsūdens līmeņa virsmu. Depresijas līkne ir apmēram paraboliska un tās parametri ir atkarīgi no grunts ūdens caurlaidīguma. Smilts gruntīs šī līkne būs stāvāka, mālainās – lēzenāka, taču nekad tā nebūs bezgalīga. Apgalvojumi, ka ūdenskrātuve iespaidos gruntsūdens līmeni vairāku kilometru attālumā, nāk no nezinātniskās fantastikas.

    Ūdenskrātuvēs 2 metru dziļumā ir skābekļa bads.
    Tas nu ir diezgan maz ticams. Ja ūdenskrātuvē gar krastiem aug ūdens augi, tie ražo skābekli. Kādēļ lai tas paliktu tikai ūdens virsējos slāņos? Visos šķidrumos darbojas tāds fenomens, kā Brauna kustība. šķidruma un tajā izšķīdušo vielu molekulas nepārtraukti haotiski pārvietojas visos virzienos. Tādēļ arī sāls molekulas nenogrimst jūras dziļākajos slāņos un skābekļa molekulas nevar iztvaikož kaut arī ir nesalīdzināmi vieglākas par ūdens molekulām.

    Ir viena cita parādība. Atmirušie ūdens augi ziemā un pavasarī pūst un patērē skābekli. Taču tā notiek ne tikai ūdenskrātuvēs, bet arī jebkurā ezerā, kurā aug ūdens augi. Starpība ir vienīgi tā, ka ūdenskrātuve ir caurtekoša un ūdens tajā ar zināmu ātrumu apmainās, kamēr ezeros ar mazu noteci tāda apmaiņa notikt nevar. Tātad – viens nulle par labu ūdenskrātuvēm, nevis ezeriem.

    Neviens gan neliedz ne ūdenskrātuves, ne ezerus izpļaut un zaļo masu izvākt. Var arī ziemā pa ledu pļaut niedres, ja tās veido pietiekamas audzes, un izmantot saimniecībā. Vai tie būtu niedru jumti, komposts vai biokurināmais, to noteiks konkrētais piepra­sījums. Savulaik bijušās PSRS bezmežu apgabalos ražoja kamišīta blokus celtniecībai. Siltumtehniskās īpašības tiem bija samērā labas. Tādēļ tādus varētu ražot arī tagad. Visu noteiks ekonomiskie apsvērumi, resp., saražoto bloku konkurētspējīga cena.

    Mazo HES darbība iznīcina vērtīgo zivju sugas, jo tiek nosprostoti to migrācijas ceļi.
    Te nu jāatgriežas pie salīdzinājuma starp zaporožecu un rolsroisu. Ja mazās HES sateces baseins būs daži simti kvadrātkilometru vai pat mazāk, tad lielajām spēkstacijām tas būs mērojams tūkstošos kvadrātkilometru. Līdz ar to, arī nodarītais zau­dējums. Ne velti Latvenergo maksā ievērojamas summas, lai zivjaudzētavās izaudzētu lašu mazuļus un tos ielaistu jūrā pie attiecīgās upes grīvas, jo laši nāk nārstot savā dzimtajā upē.

    Vairākām HES ir labāk vai sliktāk darbojošies zivju ceļi un šo jautājumu varētu pētīt sīkāk, jo ir pamatotas aizdomas, ka ar zivīm ir gandrīz tāpaž kā ar zīriņiem uz Prese nama jumta. Vismaz Aiviekstes HES zivju ceļš būtu jāpapēta. Ja tas izrādītos neefektīvs, būtu jādomā, ko var uzlabot. Starp citu, Ķeguma HES zivju ceļš savulaik bija viens no efektīvākajiem Eiropā, kamēr nebija uzbūvēta Rīgas HES pilnīgi bez zivju ceļa un laši līdz Ķegumam vienkārši vairs nevarēja tikt. Tomēr, ja karpas var pieskaitīt pie vērtīgām zivīm, tad daudzās no HES ūdenskrātuvēm tās ir ielaistas vai dabīgi savairojušās. Ir pilnīgi skaidrs, ka ūdenskrātuvē labi jutīsies daudz vairāk zivju nekā attiecīgā garuma tērcītē, kurā vasarā ūdens ir vardei līdz krūtīm.

    Mazās HES veicina upju noteces izmaiņas.
    Izplatīts mīts, bet visgrūtāk pamatojams. HES ūdeni ne patērē, ne ražo, atšķirībā no kondensācijas termocentrālēm, kas ūdeni patērē attvaika dzesēšanai, par ko liecina resnie torņi (grādētavas) pie šīm stacijām. Arī Rīgas TEC-2 vasarā, kad siltumu patērē maz, lieko siltumu ir spiesta atdāvināt kosmosam caur šīm grādētavām. Ja Liepājā vai Ventspilī uzbūvētu 400 megavatu ogļu spēkstaciju (rēķinot elektriskajā jaudā), tad tā varētu saražot tikpat daudz siltuma. Reālais šo pilsētu siltuma patēriņš varētu būt ne vairāk par 70 MW Ventspilij un 90 MW Liepājai. Tādēļ pat ziemā lieko siltumu nāktos palaist kosmosā caur grādētavām. Tas attiecīgi samazinātu šādu monstru lietderības koeficientu un, līdz ar to, paaugstinātu saražotās elektroenerģijas vienas kilovatstundas pašizmaksu.

    Mazās HES noteci izmainīt nevar, jo ar Civillikumu ir noteikts, ka ūdeni no vienas upes pārsviest uz otru var tikai tad, ja tas neskar uz šīs upes atrodošos ūdens lietotāju intereses. Ja uz upes lejpus iespējamās pārsviešanas vietas atrodas kaut viena HES, tās īpašnieku iebildumi ir jāņem vērā.

    Mīts izplatīts ne tikai Latvijā. Arī kādā no Komisāra Rekša sērijām ir apspēlēta līdzīga situācija, kad upes lejtecē sāk aptrūkt ūdens. Kur varētu palikt nozagtais ūdens, filmas autori nav papūlējušies paskaidrot. Reāli HES ūdeni turbīnu dzesēšanai nepatērē un no katras turbīnas izplūst tieši tikpat daudz ūdens, cik tajā ieplūda.

    Mazās HES nenodrošina pietiekamu caurplūdumu upēs, kas kaitē zivīm un ekosistēmām.
    Tas pats, kas ar iepriekšējo mītu. HES ūdeni neražo un, ja dabiskais caurplūdums ilgstoša sausuma rezultātā būs mazāks, vai kaitēs zivīm vai ekosistēmām, tas notiks neatkarīgi no tā, vai uz upes būs uzbūvēta mazā HES vai tās nebūs. Cita lieta ir t.s. sanitārais caurplūdums, kas HES jānodrošina turbīnu darbības starplaikos. Ja upes vidējais caurplūdums būs lielāks par šo sanitāro caurplūdumu, HES varēs zināmu daļu ūdens uzkrāž nodrošinot arī sanitāro caurplūdumu, un to izmantot dažas stundas turbīnu darbināšanai. Ja vidējais caurplūdums būs mazāks par sanitāro, HES  nebūs ko krāt un HES kādu laiku vienkārši nedarbosies. Reāli mazūdens periodos dažas mazās HES tādēļ var nedarboties pat mēnešiem ilgi.

    Mazo HES radītā augstā ūdens temperatūra veicina upju aizaugšanu.
    Tas nu ir galīgi garām. Kur gan HES ņems to siltumu, ja ūdens turbīnas nav jādzesē? Sasilšana ūdenskrātuvē nevar būt tik ievērojama, lai ūdens temperatūru upē ietekmētu būtiski. Ja salīdzina  ūdenskrātuves platību ar upes virsmas platību bez uzstādinājuma, tie visā upes garumā būs daži procenti. Vecām ūdenskrātuvēm krasti ir apauguši ar lieliem kokiem un tur ūdenskrātuve pat būs daļēji dabiski noēnota. Par ūdenskrātuvju aizaugšanu gan vienu, viegli atspēkojamu mītu savulaik bija radījuši termocentrāļu aizstāvji.

    Ūdenskrātuvēs radusies zaļā masa satrūdot rada gandrīz tikpat CO2, cik termocentrālēs sadedzinot fosilo kurināmo. Taču te ir viens liels bet. Ogļskābo gāzi, kas radusies ūdensaugiem satrūdož šie paši augi ir piesaistījuši no planētas atmosfēras iepriekšējā veģetācijas periodā. Citādi tas nemaz nevar būt. Darbojas oglekļa aprites cikls, kas kādreiz bija redzams pat botānikas mācību grāmatās. Cita lieta ir termocentrāles, kuras darbojas ar fosilo kurināmo, pat tik tīru kā dabasgāze. To izmeši satur oglekli, kuru augi bija piesaistījuši pirms miljoniem gadu. Tas tad arī palielina kopējo CO2 daudzumu atmosfērā un palielina siltumnīcas efektu.

    Kurinot termocentrāles ar mazutu, kurš var saturēt pat līdz 5 % sēra, vai akmeņoglēm, nāk klāt vēl sēra piesārņojums, kurš izsauc skābos lietus. Tie veicina augšņu paskābināšanos un auglības krišanos. Par skābajiem lietiem. Vecākie rīdzinieki vēl atceras, ka Mežaparka priedēm sāka kalst galotnes, kamēr darbojās Rīgas superfosfāta rūpnīca, kura gatavoja superfosfāta ražošanai vajadzīgo sērskābi, uz vietas apdedzinot no Urāliem atvesto pirītu. Sēra saturs pirītā bija tik mazs, ka  no viena ešelona pirīta saražoto sērskābi uz Latviju varēja atvest vienā dzelzceļa cisternā. Bet tas jau ir cits stāsts, kas liecina tikai par sociālistiskās plānsaimniecības sistēmas absurdiem.

    • «      

Leave a Comment

Please note: Comment moderation is enabled and may delay your comment. There is no need to resubmit your comment.