• Normatīvie akti, kas saistoši HES valdītājam vides aizsardzības jomā

  Likumdošana
  Jaunākie normatīvie akti, kas saistīti ar HES ekspluatāciju vides aizsardzības jomā, ir:
  - Likums “Par vides aizsardzību” (2002) (V., VI. nodaļa);
  - „Ūdens apsaimniekošanas likums” (2007) ( 6.,7.,17.,21.,25.pants);
  -  „Civilās aizsardzības likums” (2006) un uz tā 17. panta pamata pieņemtie MK 18.09.2007. noteikumi

  Nr.626 „Noteikumi par paaugstinātas bīstamības objektu noteikšanas kritērijiem un šo objektu īpašnieku (valdītāju, apsaimniekotāju) pienākumiem riska samazināšanas pasākumu nodrošināšanai”, kur noteikts, kas paaugstinātas bīstamības objekti ir:
  5.3.Valsts nozīmes paaugstinātas bīstamības objekti ir A drošuma klases hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves;
  6.3. Reģionālas nozīmes paaugstinātas bīstamības objekti ir B drošuma klases hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves;
  7.3. Vietējas nozīmes paaugstinātas bīstamības objekti C drošuma klases hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves .
  Savukārt noteikumu IV.sadaļā „ Paaugstinātas bīstamības objektu īpašnieku (valdītāju, apsaimniekotāju) pienākumi bīstamības samazināšanai” ir noteikti galvenie veicamie pasākumi.

  Cik un kādi veicamie pasākumi katrai bīstamības objektu grupai, tas nav noteikts, bet plānam rīcībai avāriju gadījumiem, apziņošanas shēmai noteikti ir jābūt katrā HES.

  - „Aizsargjoslu likums” (1997) (5., 7., 32., 35., 37., 58., 61., 64., 65.pants);

  Pamatojoties uz Aizsargjoslu likuma 7.pantu izdoti
  MK 06.03.2008.g. noteikumi Nr. 406 “Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas kārtība”, kur ir noteikta dabas resursu aizsargjoslu noteikšana, ja ir hidrotehniskās būves.
  4.punkts.  Nosakot aizsargjoslu, neņem vērā ūdenī  izvirzītas hidrotehniskās būves.
  Un
  9.punkts.  Nosakot teritorijas plānojumā  applūstošo teritoriju, ņem vērā:
  9.3. esošo hidrotehnisko būvju radīto ietekmi uz palienes mitruma režīmu teritorijās, kur mainījies mitruma režīms.

  Pamatojoties uz Aizsargjoslu likuma 32. pantu, kur ir noteikta drošības aizsargjosla ap aizsprostiem, ir izstrādāti
  MK 21.02.2007.g. noteikumi Nr.131 „Aizsargjoslu noteikšanas metodika ap aizsprostiem” (par ko jau minēja arī Valsts Būvinspekcijas pārstāvis). Šajos noteikumos bez cita saistošs ir:
  12.punkts. Aizsprosta īpašniekam vai valdītājam ir pienākums uzturēt šajos noteikumos noteikto kārtību aizsargjoslā.

  - MK 19.2006. noteikumi Nr. 1018 „Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība”;
  - MK 27.12.2005. noteikumi Nr. 1014 „Ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādāšanas kārtība”;

  Un, protams, atkārtojums par
  - MK 23.12.2003.noteikumiem Nr. 736 „Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju”. Ja min pa noteikumu punktiem to, ko vajag uzsvērt, tad pašreiz svarīgākie punkti ir sekojoši:
  4. Iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā 60 dienas pirms paredzētās darbības uzsākšanas vai ne vēlāk kā 60 dienas pirms spēkā esošas atļaujas vai ūdens lietošanas atļaujas derīguma termiņa beigām.;
  8. Ja iesniegumā norādītā informācija ir nepilnīga vai tam nav pievienoti visi nepieciešamie dokumenti, pārvalde 14 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas par to rakstiski informē iesnieguma iesniedzēju un norāda, kāda informācija papildus iesniedzama. Par iesnieguma pieņemšanas dienu uzskata dienu, kad pārvalde ir saņēmusi visu nepieciešamo informāciju.
  Esošajās Ūdens resursu lietošanas atļaujās atsevišķām HES iestrādāti veicamie pasākumi, kas bija jāveic izsniegtās Ūdens resursu lietošanas atļaujas laikā, kā noteikts 54.punktā.
  54. Attiecībā uz šo noteikumu 2.2.apakšpunktā minētajām darbībām, kuras uzsāktas līdz šo noteikumu spēkā stāšanas dienai un kurām, saņemot ūdens resursu lietošanas atļauju, tiek mainīti iepriekš tehniskajos noteikumos vai būvprojektā noteiktie ūdens resursu lietošanas vai darbības nosacījumi, atļaujā norāda termiņu, kas nepārsniedz 2006.gada 1.maiju, līdz kuram darbības veicējs iesniedz pārvaldē rīcības plānu atļaujā izvirzīto nosacījumu ieviešanai. Nosacījumu ieviešanas termiņš nedrīkst pārsniegt atļaujas derīguma termiņu.

  Un tas savukārt ir saistīts ar maināmo nosacījumu iestrādi ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumos
  22.1.  Ja, pamatojoties uz eksperta atzinumu un nepieciešamību sasniegt šo noteikumu 22.punktā minētos vides kvalitātes mērķus, atļaujā tiek noteiktas stingrākas prasības nekā jau esošajos ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumos, pārvalde atļaujā ietver nosacījumu, ka ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumos un hidrotehnisko būvju drošuma programmā nepieciešami grozījumi, lai nodrošinātu to atbilstību izdotās atļaujas prasībām.

« Par Ūdens resursu lietošanas atļauju maiņu HES ekspluatācijā     Atbildes uz uzdotajiem jautājumiem MHEA pilsapulcē »

Leave a Comment